Latvijas Sarkanā grāmata atklāj, ka garlapu cefalantēra Cephalanthera longifolia (L.) Fritsch atrodama visskumjākajā 0 kategorijā, kurā apvienotas Latvijā izzudušās augu un dzīvnieku sugas. Pirmo reizi tā atrasta 19. gadsimta beigās pie Ilūkstes, kur to atklāja izcilais Latgales un Sēlijas dabas pazinējs Eduards Lēmans, bet 20. gadsimta laikā jaunu ziņu par šo sugu nebija, tāpēc to sāka uzskatīt par izzudušu.

Mūsdienās, 21. gadsimtā, ir konstatētas dažas jaunas atradnes, kas vieš cerību, ka šo sugu no Sarkanās grāmatas 0 kategorijas varēs izņemt. Tomēr šo prieku aptumšo vairāki gadījumi, kad reto sugu kolekcionāri, uzzinot jauno atradņu atrašanās vietas, augus izrok un retā auga atradnes vietā paliek tikai tukša bedre. Tā noticis arī ar 2008. gadā konstatēto jauno atradni. Taču to apmeklējot 2019. gadā, dabas skaitītāji atklāja, ka šajā vietā augs par spīti visam ir izdzīvojis!

Cefalantēras ir ļoti komplicēti organismi, kuri ilgi var atrasties miega stadijā un tikai labvēlīgos apstākļos izaug un uzzied. Tāpat, līdzīgi kā arī citas orhidejas, tās mākslīgi pavairot nav iespējams. Atliek konstatēt, ka šim augam kā kaķim patīk izvēlēties vietu, kur mitināties. Un tas nozīmē, ka šādas retās un aizsargājamās sugas var saglabāt un aizsargāt tikai tur, kur tās aug, jo nepastāv iespēja tās pārstādīt kur citur.

Latvijā ir sastopamas divas šo savdabīgo un neparasti kaprīzo orhideju sugas - jau pieminētā garlapu cefalantēra ar baltiem ziediem, kā arī gana retā sarkanā cefalantēra C. rubra (L.) Rich. Savulaik sarkanā cefalantēra auga arī Daugavas krastos pie Kokneses, taču auga atradne, neskaitāmas dabas un kultūrvēsturiskās vērtības tika iznīcinātas līdz ar Pļaviņu hidroelektrostacijas būvniecību.

Foto avots: http://www.orchidsofbritainandeuropetest.uk